Salu dzīve

Glezniecības projekts „SALU DZĪVE” 2002/2004
Gleznu izstāde „Salu dzīve” A. Sūnas mākslas galerija, Rīga, 2004. g.

Projekts „Salu dzīve” (2002. – 2004.) bija kā mākslinieciska darbība un kā cilvēciska interese par nelielu noslēgtu teritoriju — SALU. Par kopīgo un atšķirīgo dažādu valstu pārvaldījumā, bet vienā — Baltijas jūrā esošām salām.

Ar ZMP informācijas biroja „Baltijas Sleipnirs” programmas piešķirto stipendiju, devos uz Ziemeļvalstu salām, lai klātienē tveru un sajustu salu fenomenu, iepazītu vietējo kultūru, tautas tradīcijas. Lai redzētais un gūtais dotu jaunus radošus impulsus. Braucienos devos ar prāmi un automašīnu, tāpēc varēju paņemt līdz nepieciešamos materiālus nelieliem krāsu uzmetumiem. Pēc šiem uzmetumiem, atgriežoties Rīgā, gleznoju eļļas gleznas izstādei („Salu dzīve” 2004. g. „A. Sūnas mākslas galerija” Rīga). Projekts bija kā vērojumu, sajūtu, notikumu sintēze gleznās. Mana interese glezniecībā ir saistīta ar redzētā, sajūtamā, nojaušamā transformēšanu gleznās, tāpēc gleznoju abstrakti, izmantojot krāsu, līniju, laukumu.

Manā projektā SALA ir gan tiešais pētījuma objekts, gan simbols tēmas risinājumam.

SALA — Valsts — noslēgta teritorija, vienojošais un atšķirīgais — jūra tās dala un jūra tās vieno (kultūra, valoda, tradīcijas spēj gan vienot, gan šķirt).

SALA — Mājas — lokālās vides mijiedarbība ar ienākošo no ārpuses, svešo.

SALA — Cilvēks — indivīds sabiedrībā, indivīda identitāte noslēgtā teritorijā.

SALA — Doma — process, pretrunīgā situācijā veidojas, rodas jaunais.

Kā tad tas ir — būt par SALU jūrā, būt izolētai, noslēgtai teritorijai ?

Mūžīgais un laicīgais — SALA kā sens dabas veidojums un laicīgā vara (vai politiskais spēks), kas nosaka piederību vai robežas.

SALA dzīvo patstāvīgi, atšķirti no lielzemes (kontinenta). Veidojas īpatna, savpatna vide. Kā šī sevišķā vide reaģē saskarē ar ienākošo no ārpuses (kultūras, sadzīves, politiskajiem notikumiem).

Cilvēks uz SALAS — identitātes saglabāšana, attīstīšana. Vientulība. Kā šādā vidē jūtas cilvēks, kā jūtas mainot vidi.

Cilvēks kā SALA — asociatīvi — noslēgta, noslēpumaina, neatklāta teritorija.

Šīs sajūtas un pārdomas radās gan pirms, gan braucienu laikā. Un arī tā bija daļa no procesa.

2002. G. – BRAUCIENS UZ GOTLANDI (ZVIEDRIJA)

2002. G. – BRAUCIENS UZ ĀLANDU SALU ARHEPELĀGU (SOMIJA)

2003. G. – BRAUCIENS UZ BORHOLMA SALU (DĀNIJA)