Sejas sajūtas

Glezniecības projekts „SEJAS SAJŪTAS (JEB SEJAS PIELIETOŠANA)” 2002/2003
Gleznu izstāde „Sejas sajūtas” A. Sūnas mākslas galerija, Rīga, Latvija. 2003. g.

Projekts „Sejas sajūtas (jeb sejas pielietojums)” ir glezniecisks pētījums par to, kā šodien un šobrīd jūtas cilvēks iesaistoties apkārt notiekošajā. Kā viņš jūtas neiesaistoties, vērojot no malas, vai noslēdzoties no apkārt notiekošā.

Projekta koncepcija — Seja — simbols — indivīds, vērotājs; telpa, teritorija, ko tas apdzīvo; pasaules skatījums.

Apkārtējā vide rada sajūtas, kas veido cilvēka „Seju”.

„Seja” ir informācijas izejas punkts un arī saņemamās informācijas uztveres laukums. „Seju” lieto. Kā tas viss ietekmē indivīda seju? Kā šī situācija projicē viņa tālāko darbību? Pasauli indivīds vēro no aizsejas. Seja un aizseja (kā ieiet Aizspogulijā). Tāpēc ikdienā nav lemts redzēt savu seju, mēs nezinām kāda tā izskatās, kā tā mainās un darbojas apkārt esošajā. Daudznozīmība apkārtējā vidē sasaucas ar sejas duālismu. Visu to, ko var veikt „Seja” — dažādas sociālās spēles un rotaļas, izmantojot fizisko veidolu. Jo nav nekā īstāka un nekā neīstāka par cilvēka seju. Tā ir kā maska — redzamais var būt nepatiesība (šaipus, viņpus).

Atrodoties starp notikumiem valstī un cilvēkiem sabiedrībā, katra indivīda darbība prasa savu „Seju”. Ceļš pieprasa seju. Seja — attieksme.

Vai ir iespējams pa ceļu iet ar vairākām „Sejām” vienlaikus?

Vai ir iespējams pa vienu ceļu iet ar vienu „Seju” ?

Vai ir iespējams pa vairākiem ceļiem iet ar vienu „Seju” ?

Projekts ir kā vērojumu un notikumu sintēze gleznās. Eksponējot, tās veido vienu kopīgu tēmas izklāstu, saglabājot katras gleznas autonomiju. Izstādē (A. Sūnas mākslas galerijā) blakus katrai gleznai pie sienas piestiprināta „Sejas” fotogrāfija — tā dodot papildus skaidrojumu. Nosacītība gleznojumā, abstraktā glezniecības maniere, noskaņas fotogrāfijās, skatītājam ļauj brīvi just un uztvert savu „Sejas sajūtu”.

Projektam saņēmu Latvijas KKF radošo stipendiju.